Jaunas prasības lomu reģistrēšanai jūras piekrastes ūdeņos

Baltijas jūras un Rīgas līča Latvijas piekrastes ūdeņu (turpmāk – jūras piekrastes ūdeņi) zivju resursi ir nozīmīgs dabas resurss, kas sniedz ekonomisku labumu gan komerczvejniekiem, gan arī nodrošina zivju ieguvi makšķerniekiem, zemūdens medniekiem un pašpatēriņa zvejniekiem.

Mūsdienu pasaulē, kurā klimata pārmaiņas un cilvēka darbības sekas aizvien vairāk ietekmē jūras ekosistēmas, kļūst arvien svarīgāk pārdomāti un zinātniski pamatoti pārvaldīt dabas resursus. Latvijas jūras piekrastes ūdeņi nav izņēmums – tie ir daļa no plašākas Baltijas jūras ekosistēmas, kuras ilgtspējīga funkcionēšana ir atkarīga no visa reģiona valstu kopējās rīcības un atbildības.

Tomēr zivju resursu ilgtspējīga izmantošana prasa arī to rūpīgu ieguves kontroli un uzraudzību. Eiropas Savienība (turpmāk – ES) zvejas kontroles jomā nosaka aizvien stingrākas prasības visu zvejas aktivitāšu jurā reģistrēšanai, un atsevišķas šādas prasības no 2026. gada 10. janvāra attieksies arī uz atpūtas zveju[1]. Saskaņā ar ES regulējumu, atpūtas zveja ir nekomerciālas zvejas darbības jūras ūdeņos, kas tiek īstenota atpūtas, sporta vai tūrisma nolūkā. Attiecīgi Latvijas gadījumā, ievērojot Zvejniecības likuma regulējumu, atpūtas zveja jūras piekrastes ūdeņos ietver makšķerēšanu, zemūdens medības un pašpatēriņa zveju.

Šobrīd zivsaimniecības pārvaldībā arvien biežāk sastopamies ar situāciju, kad tradicionālie pārvaldības modeļi, kas balstījās tikai uz komerczvejas datiem, vairs nenodrošina pilnīgu ainu par zivju resursu izmantošanu. Savukārt atpūtas zveja ES līmenī veido ievērojamu daļu no kopējās zivju ieguves, un dažu sugu gadījumā šis apjoms var būt salīdzināms ar komerczvejas rādītājiem vai pat tos pārsniegt.

Arī Latvijas kontekstā šī problēma ir aktuāla, ņemot vērā ievērojamo skaitu makšķernieku, kā arī kādu daļu zemūdens mednieku, kuri aktīvi izmanto jūras piekrastes ūdeņus. Pēc ekspertu vērtējumiem, gadā Latvijas jūras piekrastes ūdeņos makšķerē vairāki desmiti tūkstošu personu[2], un šis skaitlis turpina augt, jo makšķerēšana kļūst par arvien populārāku atpūtas veidu.

Iespējams, daži to uzskatīs par jaunu administratīvu prasību, taču patiesībā atpūtas zvejas lomu reģistrēšanas prasība jūras piekrastes ūdeņos ir vitāli svarīgs zvejniecības pārvaldības instruments. Tas palīdzēs zinātniekiem un nozares speciālistiem labāk izprast zivju populāciju stāvokli, novērtēt atpūtas zvejas zivju resursu ieguves apjomu ietekmi uz dažādām zivju sugām, kā arī politikas veidotājiem ļaus pieņemt pamatotākus lēmumus par šo resursu saglabāšanu. Šī raksta mērķis ir izskaidrot, kāpēc atpūtas zvejas lomu reģistrēšana ir nepieciešama, kā tā darbosies praksē un kādi no tās būs ieguvumi gan dabai, gan arī sabiedrībai, kas šos resursus iegūst un izmanto.

ES regulējuma prasības un izmaiņas makšķerēšanas noteikumos

ES Kopējā zivsaimniecības politika[3] nosaka, ka zivju krājumi jāpārvalda, pamatojoties uz vislabākajiem pieejamajiem zinātniskajiem padomiem un izmantojot piesardzības principu. Tas nozīmē, ka lēmumi par zvejas kvotām, sezonālajiem zivju ieguves ierobežojumiem un citiem pārvaldības pasākumiem jāpieņem, balstoties uz pēc iespējas pilnīgākiem datiem par zivju krājumu stāvokli.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2023/2842, kas groza Regulu (EK) Nr. 1224/2009 par Savienības kontroles sistēmu (turpmāk – Kontroles regula) 55. pants nosaka, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai atpūtas zvejas dalībnieki, kas iegūst lomus jūras piekrastes ūdeņos, būtu identificējami un to lomus būtu iespējams uzskaitīt. Atbilstoši Kontroles regulā noteiktajām prasībām ES piekrastes dalībvalstīs ir jānodrošina:

1. Elektroniskās sistēmas ieviešana jūras piekrastes ūdeņos atpūtas zvejā gūto nozveju reģistrēšanai un ziņošanai par tām.
2. Visu jūras piekrastes ūdeņos atpūtas zvejā iesaistīto fizisko personu reģistrēšana, kā arī tas, ka šīs personas reģistrē savas nozvejas par attiecīgām zivju sugām un ziņo par tām elektroniskajā sistēmā.

Kontroles regula nosaka, ka līdz 2026. gada 10. janvārim visām ES piekrastes dalībvalstīm jābūt ieviestām pilnībā funkcionējošām elektroniskām sistēmām atpūtas zvejas reģistrēšanai. Tas nozīmē, ka Latvijā sistēmai līdz šim laikam jābūt ne tikai gatavai tehniskajā ziņā, bet arī jānodrošina, ka visas fiziskās personas, kas zivis jūras piekrastes ūdeņos iegūst pašu patēriņam (makšķernieki un zemūdens mednieki) ir informēti par jaunajām prasībām un spēj tās ievērot. Pašpatēriņa zvejā minētā jūras piekrastes ūdeņu zvejnieku reģistrācija un elektroniskās lomu ziņošanas prasības jau darbojas no 2023. gada 1. janvāra.

Attiecīgi, lai nodrošinātu jaunās Kontroles regulas prasības, Latvijā tiks veiktas izmaiņas Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" (turpmāk – makšķerēšanas noteikumi). Šajos noteikumos tiks paredzēta jauna prasība – fiziskām personām, kas nodarbojas ar makšķerēšanu un zemūdens medībām jūras piekrastes ūdeņos, būs pienākums reģistrēties tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv un ievadīt informāciju par atsevišķu Kontroles regulā paredzēto zivju sugu iegūtajiem lomiem.

Esošā situācija un risinājums

Pašlaik Latvijā pastāv daļēja jūras piekrastes ūdeņos atpūtas zvejā iesaistīto personu reģistrācija un to lomu uzskaite, taču tā nav pilnīga, lai izpildītu Kontroles regulas prasības.

Piemēram, pašpatēriņa zvejniekiem jūras piekrastes ūdeņos – personām, kas iegūst zivis ar rūpnieciskās zvejas rīkiem  pašpatēriņam, bez tiesībām tās piedāvāt tirgū – nozvejas jau no 2023. gada 1. janvāra tiek elektroniski reģistrētas valsts informācijas sistēmā "Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – LZIKIS) atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumiem Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomikas zonas ūdeņos". Attiecīgi šīs jaunās Kontroles regulas prasības par atpūtas zveju nemainīs pašpatēriņa zvejnieku pienākumus, jo informācija par tiem un to nozveju apjomiem jau ir pieejama LZIKIS. Saskaņā ar Zvejniecības likumu, LZIKIS ir Zemkopības ministrijas (turpmāk - ZM) pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kurā tiek apkopota informācija par zveju, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģiem, zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju, zvejas pārkāpumiem u.c.

Neskatoties uz prasību izpildes nodrošinājumu pašpatēriņa zvejā, saglabājas vairākas problēmas, kas šobrīd tomēr neļauj iegūt pilnīgu ainu par atpūtas zveju Latvijas jūras piekrastes ūdeņos. Tās ir sekojošas:

1. Makšķernieki, zemūdens mednieki, kas zivis iegūst piekrastē, un to lomi LZIKIS netiek reģistrēti.
2. Daļēja nepieciešamo datu digitalizācija – fiziskās personas (tai skaitā ārvalstu) var iegādāties, kā arī jau šobrīd digitalizēt tipogrāfiski izgatavotās (citās vietās iegādātās) makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes (turpmāk – makšķerēšanas karte) tīmekļvietnē makskeresanaskarte.lv (vai www.manacope.lv), attiecīgi šīs personas jau ir reģistrētas tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv. Turklāt šos datus jau tagad izmanto Valsts vides dienesta inspektori un pašvaldību atbildīgās personas, veicot makšķernieku un zemūdens mednieku kontroli, jo šajā tīmekļvietnē ir iegūstama informācija par personu iegādāto makšķerēšanas karšu numuriem un derīguma termiņu. Taču šī tīmekļvietne nenodrošina iespēju reģistrēt makšķernieku, zemūdens mednieku iegūtos lomus.
3. Visas iegādātās makšķerēšanas kartes nav digitalizētas – fiziskās personas (tai skaitā ārvalstu), kuras iegādājas makšķerēšanas kartes tipogrāfiski izgatavotā formātā, netiek uzskaitītas un reģistrētas nevienā informācijas sistēmā, izņemot, ja tās pašas savai ērtībai ir digitalizējušas savu tipogrāfiski izgatavoto makšķerēšanas karti makskeresanaskarte.lv.
4. No karšu iegādes atbrīvotās personas nekur nav reģistrētas – fiziskās personas (tai skaitā ārvalstu) līdz 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī personas ar invaliditāti no makšķerēšanas kartes iegādes saskaņā ar makšķerēšanas noteikumu 3. punktu ir atbrīvotas. Tās netiek uzskaitītas un nav reģistrētas nevienā informācijas sistēmā, taču arī šīs personas veic zivju ieguvi piekrastē, līdz ar to ir pakļautas Kontroles regulas prasību izpildei.

Lomu uzskaites sistēmas citās ES dalībvalstīs

Vairākas ES dalībvalstis jau ir ieviesušas elektroniskas sistēmas atpūtas zvejas lomu reģistrēšanai. Piemēram, Zviedrijā tiek izmantota elektroniska sistēma "Sportfiskereportage", kurā makšķernieki reģistrē savus lomus par dažām svarīgākajām zivju sugām. Šī sistēma darbojas kopš 2012. gada un ir pierādījusi savu efektivitāti.

Somijā darbojas "Catch and Release" sistēma, kas ne tikai reģistrē lomus, bet arī veicina zivju atlaišanas praksi. Somu pieredze rāda, ka makšķernieki ir gatavi aktīvi piedalīties šādās sistēmās, ja tās ir labi organizētas un sniedz atgriezenisko saiti.

Lietuvā 2024. gada vidū darbu uzsāka jauna lietotne eLaimikis. Tas ir inovatīvs rīks makšķernieku datu vākšanai un kontrolei, kura mērķis ir apkopot un sistematizēt datus par makšķernieku lomiem Baltijas jūrā.

Šīs sistēmas ir pierādījušas savu efektivitāti, palīdzot uzlabot zivju resursu pārvaldību un nodrošināt ilgtspējīgu zivju populāciju saglabāšanu. Vienlaikus tās ir arī palīdzējušas paaugstināt makšķernieku izpratni par zivju resursu aizsardzības nepieciešamību.

Savukārt Eiropas Komisija ES līmenī Kontroles regulas prasību īstenošanai ir izstrādājusi elektronisko sistēmu atpūtas zvejas darbību reģistrēšanai "RecFishing", kurā ir paredzēta fizisko personu reģistrācija, norādot vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi un valsts identifikācijas numuru, jo tas ir nepieciešams, lai dati būtu saistīti ar konkrētu personu, lai nodrošinātu šo datu ticamību un personu atbildību par to ievadi. "RecFishing" sistēma ir izstrādāta kā vienota platforma visām ES dalībvalstīm, ar standartizētiem datu ievades formātiem un ziņojumu veidnēm. Sistēma nodrošina daudzvalodu atbalstu un ir pielāgota dažādām platformām, ieskaitot mobilās ierīces. Tomēr šo sistēmu lietot ir izvēlējies tikai neliels skaits ES dalībvalstu, jo daudzās valstīs šādas sistēmas tiek izstrādātas nacionālā līmenī.

Latvijas risinājums

Izvērtējot Eiropas Komisijas izstrādāto "RecFishing" elektronisko sistēmu, tika secināts, ka Latvijā nebūtu lietderīgi izmantot šo sistēmu, bet gan izstrādāt digitālu datu ievākšanas rīku uz tīmekļvietnes www.makskeresanaskarte.lv bāzes, kas jau ir adaptēta vietējiem apstākļiem un, pēc iespējas, vienkārša lietošanā. Šī lēmuma pamatojums bija sekojošs:

1. Esošā lietotāju bāze – lielākā daļa makšķernieku, zemūdens mednieku jau ir reģistrēti tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv, iegādājoties vai digitalizējot tajā tipogrāfiski izgatavoto makšķerēšanas karti. Tas nozīmē, ka pāreja uz jauno sistēmu būs vienkāršāka un ātrāka. Latvijas sistēma arī turpmāk varēs tikt pielāgota vietējiem apstākļiem un vajadzībām.
2. Integrācija ar LZIKIS – www.makskeresanaskarte.lv tiks integrēta ar LZIKIS, kas atvieglos datu apstrādi vietējām vajadzībām un to apmaiņu ar Eiropas Komisiju.

Lai nodrošinātu sistēmas efektīvu darbību, tiks izmantoti moderni tehnoloģiski risinājumi. Sistēma tiks veidota, izmantojot mūsdienu web tehnoloģijas, kas nodrošina sistēmas ātru darbību, augstu drošības līmeni un labu lietojamību dažādās ierīcēs.

ZM sadarbībā ar SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – LLKC) tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv izstrādās digitālu datu ievākšanas rīku, nodrošinot to ar šādām funkcionalitātēm:

1. Automātiska reģistrācija – līdz ar makšķerēšanas karšu iegādi, tipogrāfiski izgatavoto karšu digitalizēšanu vai bezmaksas makšķerēšanas kartes noformēšanu tīmekļvietnē, tiks nodrošināta visu fizisko personu (tai skaitā ārvalstu) reģistrācija, kuras varēs makšķerēt vai nodarboties ar zemūdens medībām piekrastes ūdeņos.
2. Lomu ziņošana – tīmekļvietnē tiks nodrošināta ziņu sniegšanas iespēja par saviem lomiem atbilstoši Kontroles regulā noteiktajām prasībām.
3. Datu integrācija – tiks nodrošināta automātiska ievadīto lomu datu pārsūtīšana uz ZM pārziņā esošo LZIKIS, kurā tiks nodrošināta datu saņemšana, uzglabāšana un apkopošana, lai tos varētu izmantot zivju resursu stāvokļa novērtējumam, kā arī atbilstoši prasībām un pieprasītajā formātā nosūtīt Eiropas Komisijai.

Esošā tīmekļvietne www.makskeresanaskarte.lv ir izveidota, izmantojot drošas un uzticamas tehnoloģijas, kas nodrošina datu aizsardzību un konfidencialitāti. Sistēma atbilst ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām un izmanto mūsdienu šifrēšanas standartus. Sistēma ir pielāgota dažādu ierīču izmantošanai, ieskaitot mobilās ierīces, lai katrs lietotājs varētu viegli piekļūt un izmantot sistēmu neatkarīgi no atrašanās vietas. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka daudzi makšķernieki vēlas reģistrēt savus lomus tieši pēc makšķerēšanas, atrodoties pie ūdens.

LLKC iesaiste šajā procesā ir pamatota ar to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" 20. punktu un ZM un LLKC savstarpēji noslēgto pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu, LLKC organizē makšķerēšanas karšu tirdzniecību tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv (arī www.manacope.lv) un to izplatīšanu tirdzniecības vietās citur Latvijā. LLKC ir pierādījis savu kompetenci un uzticamību, pārvaldot esošo makšķerēšanas karšu realizācijas sistēmu, kā arī uzkrājusi vērtīgu pieredzi lietotāju apkalpošanā un tehnisko risinājumu nodrošināšanā.

Kopumā tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv 2024. gadā tika realizētas 96 425 makšķerēšanas kartes, bet tipogrāfiski izgatavotas tika realizētas 42 077 kartes. Līdz ar to liels skaits personu, kas iegādājas makšķerēšanas kartes, jau ir reģistrētas šajā tīmekļvietnē. Šie dati liecina par to, ka digitālā platforma jau ir plaši izmantota un pieņemta makšķernieku vidū. Tas būtiski atvieglos pāreju uz jauno sistēmu piekrastes atpūtas zvejas un tās lomu reģistrācijai, jo lielākajai daļai lietotāju nebūs nepieciešams apgūt pilnīgi jaunu platformu.

Obligāta reģistrācija

Tomēr, lai izpildītu Kontroles regulas 55. panta 3. punkta prasības, obligāta reģistrācija tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv būtu jāveic arī tām personām, kuras iegādājas tipogrāfiski izgatavotas makšķerēšanas kartes, un tām personām, kurām saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem ir paredzētas bezmaksas makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības. Tas nozīmē, ka visām kategorijām, ieskaitot: personas līdz 16 gadu vecumam, personas, kas vecākas par 65 gadiem, personas ar invaliditāti un personas, kas iegādājas tipogrāfiski izgatavotas kartes – būs jāreģistrējas sistēmā un jāziņo par saviem lomiem, ja tie tiks iegūti jūras piekrastes ūdeņos.

Attiecīgi tīmekļvietne www.makskeresanaskarte.lv nodrošinās, ka visas personas, kas plāno makšķerēt vai nodarboties ar zemūdens medībām jūras piekrastes ūdeņos, varēs tajā reģistrēties un elektroniski iesniegt ziņas par savu lomu.

Vienlaikus tika ņemts vērā arī tas, ka ir personas, kuras pašas nespēj atbilstošā veidā nodrošināt savu lomu reģistrēšanu, piemēram, jaunākā vecuma bērni vai seniori, kuriem var nebūt pieeja elektroniskai saziņai, izmantojot interneta resursus, attiecīgi to varēs veikt ar sava likumiskā pārstāvja palīdzību.

Tiks arī paredzēts, ka LLKC nodrošinās sabiedrības informēšanu un apmācības par jūras piekrastes ūdeņos iegūto lomu reģistrēšanu tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv, veicot cita veida informēšanas pasākumus, piemēram:

• izstrādājot detalizētu lietotāju rokasgrāmatu;
• sagatavojot video apmācības materiālus;
• organizējot informatīvos seminārus dažādos Latvijas reģionos;
• nodrošinot sadarbību ar makšķernieku organizācijām un klubiem;
• rīkojot informācijas kampaņas sociālajos medijos.

Tāpat LLKC sniegs lietotājiem atbalstu 24/7 saistībā ar tīmekļvietnes www.makskeresanaskarte.lv tehnisko izmantošanu, kā tas jau tiek nodrošināts pašlaik, realizējot tajā makšķerēšanas karšu tirdzniecību.

Lomu ziņošanas prasības

Tīmekļvietne www.makskeresanaskarte.lv nodrošinās, ka personas ērti un tehniski vienkārši varēs reģistrēt, ievadīt un iesniegt informāciju par iegūtajiem lomiem saskaņā ar Kontroles regulas prasībām, kas paredz, ka loms katru dienu (par iepriekšējo 24 stundu periodu) jāziņo par noteiktām konkrētām zivju sugām.  Tās ir sugas:

1. Uz kurām attiecas ES noteikti saglabāšanas pasākumi – kurus konkrēti piemēro atpūtas zvejai, piemēram, kvotas, nozvejas limiti un dienas individuālie loma limiti.
2. Kuru zvejas iespējas ir noteikusi ES – vai uz kurām attiecas daudzgadu resursu pārvaldības plāns, vai uz kurām attiecas obligātās izkraušanas pienākums.

Attiecīgi Latvijas jūras piekrastes ūdeņos tās būs sekojošas zivju sugas:

Līdz ar to makšķerniekam vai zemūdens medniekam, tikai tādā gadījumā, ja kāda no tabulā uzskaitītajām zivju sugām tiks paturēta lomā vai atlaista, būs jāziņo sekojoši dati: ieguves datums, vieta, ieguves veids, zivju suga, skaits vai apjoms kilogramos, vai par atsevišķām zivju sugām, kurām ir noteikti minimālie garuma limiti – arī to garums. Kopumā ziņošanas rīks tiks izstrādāts tā, lai pēc iespējas vienkāršāk būtu iespējams paziņot pieprasītos datus. Piemēram, tiks izveidots gan zivju sugu, gan citu datu saraksts, kas ļaus bez papildus grūtībām izvēlēties un ievadīt nepieciešamus datus.

Ieguvumi ilgstpējīgai zivju resursu izmantošanai

Sagaidāms, ka sabiedrība kopumā iegūs pozitīvu rezultātu no jūras piekrastes ūdeņu lomu ziņošanas sistēmas makšķerēšanā un zemūdens medībās, jo tas sniegs vairākus būtiskus ieguvumus, vienlaikus izpildot arī Kontroles regulas prasības:

1) tiks saņemta papildus informācija par jūras piekrastes ūdeņos lomos iegūtām atsevišķām zivju sugām un to daudzumu. Tas palīdzēs sekot līdzi kopējās atļautās nozvejas apjomiem, izvairīties no krājumu pārzvejas, nodrošinot caurspīdīgumu zivju ieguves darbībās;

2) palīdzēs pieņemt ilgtspējīgus lēmumus Latvijas un ES institūcijām attiecībā uz zivju krājumu pārvaldību, par kvotām un sezonālajiem kādu sugu ieguves ierobežojumiem, aizsargāt zivju krājumus ilgtermiņā;

3) būs svarīgs datu avots zinātniekiem, kuri veic zivju populāciju novērtējumu un politikas veidotājiem, kuri balsta lēmumus uz zinātnieku apkopotajiem faktiem un analizētajiem datiem;

4) veicinās makšķernieku un zemūdens mednieku līdzdalību resursu saglabāšanā, palielinot izpratni par ilgtspējīgu zivju resursu ieguves nozīmi.

Tāpat ir plānots, ka sabiedrībai tiks nodrošināta arī atgriezeniskā saikne, to informējot par jūras piekrastes ūdeņos iegūto lomu apjomiem un regulāri sniedzot citu aktuālu informāciju.

Nobeigumā

Makšķernieku un zemūdens mednieku lomu reģistrēšana jūras piekrastes ūdeņos ir nozīmīgs solis uz priekšu atbildīgā zivju ieguves pārvaldībā. Tā veicinās zivju populāciju saglabāšanu, nodrošinās datu bāzi ilgtermiņa plānošanai un ļaus Latvijas zivsaimniecībai sekmīgi pildīt starptautiskās saistības. Līdzsvars starp atpūtas zvejas darbībām un nepieciešamību saglabāt bioloģiskos resursus ir iespējams, ja iesaistītās puses apvieno spēkus kopējam mērķim – ilgtspējīgai un caurspīdīgai zivsaimniecības attīstībai.

Šī pieeja ļaus precīzāk novērtēt atpūtas zvejas ietekmi uz zivju krājumiem, īpaši uz komerciāli nozīmīgām un aizsargājamām zivju sugām. Līdz šim informācija par atpūtas zvejā iegūtajiem zivju apjomiem bija nepilnīga vai balstīta uz novērojumiem vai aptuveniem zinātniskiem novērtējumiem, kas ierobežoja iespējas pilnvērtīgi plānot zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Makšķernieku, zemūdens mednieku un to lomu reģistrēšanas sistēmas ieviešana uz tīmekļvietnes www.makskeresanaskarte.lv bāzes ir labākais praktiskais risinājums, kas ņem vērā Latvijas specifiku un nodrošina lietotājiem jau pazīstamu un vienkāršu sistēmas lietošanu. Datu ziņošanas sistēma par lomiem tiks izstrādāta tā, lai būtu pieejama un piemērota visiem makšķerniekiem un zemūdens medniekiem neatkarīgi no viņu digitālajām prasmēm, vecuma vai personas statusa.

Nākotnes vīzija uz kuru mums visiem būtu jātiecas – gan komerczvejā, gan atpūtas zvejā iesaistītās personas, zinātnieki un nozares pārvaldītāji strādā roku rokā, nodrošinot Latvijas jūras piekrastes ūdeņu bagātību arī nākamajām paaudzēm. Līdz ar to, katra makšķernieka vai zemūdens mednieka ieguldījums šajā jaunveidojamā sistēmā būs ļoti būtisks – reģistrējot savus lomus, tie ne tikai pildīs normatīvā regulējuma prasības, bet arī aktīvi piedalīsies dabas aizsardzībā un zivsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā.

Atsauces:

[1] Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem 55.pants https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2009/1224/oj/lav

[2] Assessment of flounder angling in the open part of the baltic sea along the coast of Latvia, BIOR, 2024 (Plekstes makšķerēšanas novērtējums Baltijas jūras Latvijas piekrastes atklātajā daļā, BIOR, 2024)

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 ( 2013. gada 11. decembris ) par kopējo zivsaimniecības politiku https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32013R1380

Raksta un foto autore:

Inese Bārtule
Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece