Baltijas menca (Gadus morhua callarias) gadsimtiem ir bijusi viens no svarīgākajiem Baltijas jūras resursiem. Tā nav tikai iecienīts loms, bet arī ekosistēmas galvenais regulators – suga, kuras izzušana var izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas visā barības ķēdē.

Pasaules dabas fonda īstenotā video kampaņa "Ja vien ūdeņi spētu runāt", kurā reņģes izmisuma saucienu ierunājis mūziķis Intars Busulis, aktualizē kritisku jautājumu par Baltijas jūras ekosistēmas nākotni.

Reņģe (Clupea harengus membras) vēsturiski tiek dēvēta par Baltijas jūras maizes zivi. Tā ir ne vien nozīmīgs zvejas objekts, bet arī visas ekosistēmas stūrakmens, bez kura nav iedomājama Baltijas jūras bioloģiskā daudzveidība.

Lomu atskaišu sniegšana ir kļuvusi par neatņemamu piekrastes copes sastāvdaļu. Lai šis process būtu ātrs un neradītu liekas galvassāpes, esam sagatavojuši detalizētu pamācību, kas palīdzēs Tev kļūt par paraugu citiem makšķerniekiem un sniegt precīzus datus mūsu kopīgo zivju resursu saglabāšanai.

Lasis (Salmo salar) ir viena no augstvērtīgākajām Latvijas ūdeņu zivju sugām, kas iemieso unikālu bioloģisko izturību un dabas resursu bagātību. 2026. gads iezīmē būtisku pagriezienu šīs sugas apsaimniekošanā, ieviešot stingrākus ieguves un uzskaites noteikumus piekrastes makšķerēšanā.

Lai gan Pasaules Dabas Fonda izdotais video vēstījums un jaunie makšķerēšanas ierobežojumi ir tapuši kā atsevišķas iniciatīvas, tos vieno kopīgs mērķis – izglītot sabiedrību un novērst kritisku lašu populācijas samazināšanos Latvijas ūdeņos. Kamēr video kampaņa palīdz izprast situācijas nopietnību no zivju resursu perspektīvas, 2026. gada regulējums nosaka praktiskus soļus, kas ikvienam makšķerniekam jāievēro, lai šos resursus saglabātu.

Kā jau tika informēts, šogad piekrastes makšķerēšanā stājas spēkā nozīmīgas izmaiņas – turpmāk makšķerniekiem būs obligāti jāsniedz dati par saviem lomu rezultātiem. Šī jaunā kārtība prasa ne tikai disciplīnu, bet arī precizitāti, īpaši atšķirot tādas līdzīgas sugas kā lasis un taimiņš.

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Sākot ar 2026. gada 10. janvāri, makšķerniekiem un zemūdens medniekiem, kas darbojas jūras piekrastes ūdeņos, tiks ieviests obligāts pienākums elektroniskā sistēmā reģistrēt lomu, ja noķerta kāda no sešām noteiktām zivju sugām. Šie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”, tika pieņemti valdībā 9. decembrī balstoties uz Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Nodrošinot zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu un izpildot Eiropas Savienības regulas prasības, tiek plānots, ka no 2026. gada atpūtas zvejas makšķerniekiem un zemūdens medniekiem, kas darbojas jūras piekrastes ūdeņos, tiks ieviests pienākums reģistrēt savu lomu elektroniskā sistēmā. Izmaiņas paredzētas Ministru kabineta noteikumos Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”, un jaunais datu ievākšanas rīks jau ir izstrādāts uz tīmekļvietnes makskeresanaskarte.lv bāzes.