Video kampaņa "Ja vien ūdeņi spētu runāt": Reņģu krājumu kritiskais stāvoklis

Pasaules dabas fonda īstenotā video kampaņa "Ja vien ūdeņi spētu runāt", kurā reņģes izmisuma saucienu ierunājis mūziķis Intars Busulis, aktualizē kritisku jautājumu par Baltijas jūras ekosistēmas nākotni. Zinātniskie pētījumi apliecina, ka reņģu biomasa ir sasniegusi kritiski zemu līmeni. Šī sliekšņa pārkāpšana var izraisīt neatgriezenisku sugas populācijas sabrukumu.

Kā uzsvērts video materiālā, reņģu krājumu samazināšanos veicina vairāku faktoru kopums:

• Industriālais spiediens: Ievērojami reņģu apjomi tiek novirzīti nedārtikas mērķiem – zivju miltu un eļļas ražošanai.

• Ekosistēmas barības ķēdes apdraudējums: Reņģe ir centrālais posms jūras barības ķēdē. Tās izzušana tieši ietekmē komercsugu (lašu, mencu) barošanos un jūras putnu populācijas stabilitāti.

• Klimata pārmaiņas un piesārņojums: Jūras ūdens temperatūras paaugstināšanās negatīvi ietekmē nārsta sekmes un mazajām zivīm nepieciešamo barības bāzi.

Lai gan industriālā zveja rada lielāko spiedienu, makšķernieku sniegtajiem datiem ir fundamentāla nozīme zivju resursu pārvaldībā:

1. Datu aizstāšana ar faktiem: Līdz šim informācija par makšķernieku nozveju balstījās uz aptuveniem aprēķiniem. Individuāla lomu ziņošana ļauj precīzi noteikt makšķernieka ietekmi uz kopējo krājumu, nodrošinot uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanu.

2. Starptautiskais regulējums: Eiropas Savienības regulas nosaka stingras nozvejas kvotas. Katrs makšķernieka noķertais kilograms ir daļa no kopējās Latvijas kvotas, un tā uzskaite ir obligāta prasība resursu ilgtspējas nodrošināšanai.

Makšķerēšana jūrā uzliek atbildību par dabas resursu saudzēšanu. Ziņošana par "Lielā sešinieka" sugām (reņģe, brētliņa, menca, lasis, taimiņš, akmeņplekste) tīmekļa vietnē www.makskeresanaskarte.lv ir obligāts pienākums ikvienam piekrastes makšķerniekam un zemūdens medniekam.

Ieklausīsimies dabas brīdinājuma signālos, pirms tie apklust pavisam. Reģistrējiet savu lomu atbildīgi!